Jaunumi

Otorinolaringologs Aija Emsiņa uzsāk slimnīcā ausu, deguna un kakla operācijas pieaugušajiem un bērniem

Otorinolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārste Aija Emsiņa SIA «Ogres rajona slimnīca» strādā kopš šā gada aprīļa un pagaidām gan lielos, gan mazos pacientus pieņem reizi nedēļā – pirmdienās, turklāt, lielākoties ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Tuvākajā nākotnē plānots aprīkot operāciju zāli, lai daktere Ogres slimnīcā varētu veikt arī otorinolaringologa jomā esošās operācijas, kas līdz šim Ogrē nebija pieejamas, tādējādi aiztaupot pacientiem braucienu uz citu medicīnas iestādi.

«Plānots, ka mana darba slodze Ogres slimnīcā varētu palielināties līdz divām – trim reizēm nedēļā. Šobrīd notiek operācijas zāles komplektēšana, lai Ogrē varētu notikt arī ausu, kakla un deguna operācijas. Slimnīcas vadība ir atsaucīga un solījusi sagādāt nepieciešamo aprīkojumu un instrumentus, jo šīs operācijas ir specifiskas, operāciju lauki grūti pieejami un, lai tās varētu kvalitatīvi veikt uz vietas, nepieciešama atbilstoši iekārtota operāciju zāle. Ķirurģija vēl ir attīstības stadijā, taču plānots, ka tā būs pieejama par tā sauktajām kvotām un pacientam vairs nebūs jābrauc uz Rīgu veikt šādas operācijas, to varēs izdarīt uz vietas. Šobrīd ir tendence valsts apmaksāto ķirurģijas slodzi vairāk virzīt arī uz reģioniem, lai tādējādi mazinātos rindas pēc šiem pakalpojumiem, jo nereti uz operāciju galvaspilsētā rindā nāks gaidīt trīs mēnešus vai pat pusgadu. Ja operācijas notiek reģionos, arī pacientiem vieglāk saplānot savu laiku, jo jārēķinās arī ar pēcoperācijas periodu. Jo mazākas rindas, jo to vieglāk izdarīt. Protams, būs arī maksas pakalpojumi, atkarībā no tā, cik ātrā laikā nepieciešams veikt konkrēto operāciju,» skaidro A.Emsiņa.
Ogrē jaunajiem ārstiem labvēlīga darba vide
Šobrīd ārste strādā arī A/S «Veselības centru apvienībās» poliklīnikā Pļavniekos un Rīgas Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā kā dežūrējošais otolaringologs. Beigusi Latvijas Universitātes medicīnas fakultāti, kur studējusi arī rezidentūrā otolaringoloģijā un ir perējošais ārsts, kas veic gan, piemēram, degunu starpsienas funkcionālo ķirurģiju, gan arī akūtas ķirurģiskas operācijas. Tāpat daktere bērnu ķirurģijā veic aizdegunes mandeļu, ausu, deguna, kakla, balsenes un citas operācijas. «Saņēmu piedāvājumu strādāt Ogrē un, jāteic, man te ļoti patīk. Ja salīdzina ar ar Rīgu, gan cilvēki te ir daudz mierīgāki, atvērtāki, gan pati vide apkārt klusāka, saudzīgāka. Man te patīk un sanāk arī salīdzinoši izdevīgi braukt no mājām – dzīvoju Stopiņu novada Sauriešos – viens garš apvedceļš un esmu klāt tik pat ātri, kā līdz Rīgai. Es ar ļoti ielu optimismu raugos uz to kā attīstās Ogre un ar lielu prieku braucu uz šejieni, salīdzinot ar citām darba vietām, jo, kā jau minēju, šeit ir ļoti labvēlīga darba atmosfēra. Laiks rādīs, bet ģimenē apsveram domu, ka Ogres novadu varētu nākotnē izvēlēties kā savu dzīvesvietu,» smaidot saka daktere.
Jau kopš bērnības vēlējās kļūt par ārstu

Jautāta, kāpēc izvēlējusies studēt medicīnu, Aija saka, ka viņas ģimenē nav neviena ārsta – ir tikai skolotāji un kokrūpniecības inženieri, bet māsa ir aviācijas inženieris. «Nezinu, kāpēc, bet es jau kopš bērnības zināju, ka būšu daktere. Jau pamatskolā mērķtiecīgi mainīju mācību iestādes, lai vēlāk varētu studēt medicīnu.
No Rīgas mūzikas internātvidusskolas pārgāju mācīties uz Ziemeļvalstu ģimnāziju un pēc tam uz Āgenskalna valsts ģimnāziju, kur bija ķīmijas – bioloģijas novirziena klase. Kad vel mācījos skolā, sanāca tā, ka man bija iespēja neformālā atmosfērā aprunāties ar pieredzējušu deguna, kakla un ausu ārstu Ivo Tēraudu. Viņš piedāvāja vasaras brīvlaikā pastrādāt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā – šādu iespēju skolēniem nodrošināja pašvaldība. Tā es nonācu Otorinolaringoloģijas nodaļas operāciju zālē un redzot visu, kas tur notiek, man šis darbs ļoti iepatikās. Patika atmosfēra, dakteri, kas tur strādāja no rīta līdz vakaram, patika darbs ar bērniem. Es, protams, biju mazais gariņš kas tīra, slauka un vāc instrumentus, bet, kad iestājos Medicīnas fakultātē, šis vasaras darbs tik ļoti bija iespaidoji, ka zināju – diplomdarbu ārsta grāda iegūšanā rakstīšu tiešo otorinolaringoloģijā. Šajā specialitātē man patīk tas, ka šis ausu, kakla un deguna ārstam ir iespēja gan veikt terapeitisko darbu, gan operēt,» stāsta A.Emsiņa.
Arī iesnas ir jāārstē
Daktere teic, ka rudens periodā aktuālākās problēmas, ar kādām pacienti vēršas pie speciālista, ir ieilgušas iesnas, apgrūtināta elpošana, kas ļoti raksturīgas tieši mūsu platuma grādiem. «Mazākiem bērniem līdz sešu gadu vecumam tās biežāk ir vidusauss problēmas, kas nāk komplektā ar apgrūtinātu elpošanu caur degunu, jo anatomiski tas viss ir saistīts. Pusaudžu gados tā visbiežāk ir angīnas, kas atkārtojās, jo pusaudži ir grupa, kas pie ārsta vēršas tikai tad, kad slimība saasinājusies, jau ir ielaista. Savukārt pieaugušajiem ļoti izplatīti ir hroniski faringīti, kuru cēlonis bieži vien ir kuņģa pataloģija. Parasti pacienti par to neaizdomājas un bieži vien otorinolaringologam nākas ieteikt preparātus kuņģa skābes mazināšanai, kā arī diētu. Kuņģa problēmu pamatā ir stress un saspringtie darba grafiki, neregulāras ēdienreizes, ēdiena kvalitāte. Rudens pusē saasinās arī alerģijas pret putekļu ērci. Kad mājās sāks stiprāk kurināt, cilvēki gados aizvien biežāk pie ārsta vēršas ar vazomotorām jeb ūdeņainām iesnām. Ja telpā ir sauss gaiss, elpot kļūst daudz grūtāk, aizkalst mute un no rīta pamostoties ir sūdzības par klepu, iesnām, kas dienas gaitā pazūd. Protams, var iegādāties dažādus preparātus aptiekā, tomēr es ieteiktu atnākt pie ārsta speciālista, jo tas, ka, piemēram, iesnas var neārstēt, ka tās pašas pāries, ir nepamatots mīts. Cilvēks izmēģina visus aptiekā pieejamos medikamentus šīs saslimšanas ārstēšanai un dažkārt ar iesnām mokās pat gadiem, līdz beidzot atnāk pie speciālista. Dažkārt alerģiju izraisījušas zāles, ko viņi lietojuši, bet bez šīm zālēm cilvēks nevar paelpot un nonāk tādā kā apburtā lokā. Katram ir savas anatomiskās īpatnības un ārsts speciālists vislabāk varēs ieteikt, ko lietot – kādus pilienus, aerosolus, tabletes vai skalošanu. Tas ir ļoti individuāli un diezin vai to varēs ieteikt aptiekā, cilvēku neizmeklējot. Nereti bērniem ir problēmas ar aizdegunes mandeli, bet vecāki neved mazuli pie ārsta, jo baidās, ka tiks piedāvāta operācija vai intronazāie steroīdi, kas palīdz mazināt tūsku. Šādos brīžos jāizvērtē, cik ļoti šī saslimšana bērniņam traucē dzīvot, vai viņš slikti guļ, elpo tikai caur muti, vai bērnam nav hronisks nogurums utt. Nereti operācija ir vienīgais veids kā uzlabot bērniņa dzīves kvalitāti, jo minētās pazīmes pašas no sevis nepāries un veidojas mazs īgņa, kurš nav izgulējies, nonāk pat līdz tam, ka deformējas sakodiens, ja aizdegunes mandele neuzsūcas, kā tam būtu jānotiek sešu – septiņu gadu vecumā. Tad rodas mazs, īgns skolnieciņš, kuram grūti koncentrēties mācībām. Arī man pašai ir bērni – dēliņš, kuram ir pieci gadi un meitiņa, kurai trīs, tāpēc labi zinu tās problēmas, ar kādām nākas saskarties vecākiem,» saka A.Emsiņa.
Dakterim ir svarīgi zināt, vai ārstēšana bijusi sekmīha
Vaicāta, kas darbā sniedz vislielāko gandarījumi, ārste atzīst, ka tie ir pacienti, kuri atnāk uz kontroli un pasaka, ka viņiem viss ir kārtībā. «Tādu ir salīdzinoši maz, jo tiklīdz cilvēkam ir labāk, viņš pie ārsta vairs nenāk, bet man kā speciālistam ir svarīgi zināt, vai ārstēšana bijusi veiksmīga. Ar tiem, kuri tomēr atnāk uz atkārtoto konsultāciju un jūtas krietni labāk, pārrunājam profilaktiskus jautājumus, kas ir svarīga, lai neslimotu. Ja pēc tam šo cilvēku vairs ilgi neredzu, man ir prieks, jo zinu – ārstēšana bijusi sekmīga,» smaidot saka otorinolaringoloģe Aija Emsiņa, pie kuras uz konsultāciju var pierakstīties, zvanot Ogres slimnīcas Ambulatorās nodaļas reģistratūrai pa tālruni: 223 07 203.

JAUNUMS – hidro jeb zemūdens masāža

Kopš trešdienas, 12.decembra, SIA «Ogres rajona slimnīca» Rehabilitācijas nodaļā pieejams jauns pakalpojums – hidro jeb zemūdens masāža, kas ir daudz spēcīgāka par ierasto roku masāžu, turklāt ārstniecisko efektu klients iegūst arī no paša ūdens. Šo pakalpojumu nodrošina fizikālās terapijas māsiņa– Maija Liepa un Gaļina Gita Sirmā.
Zemūdens masāža notiek pēc vispārējiem klasiskās masāžas principiem, vienīgi šajā gadījumā speciālists nevis ar savām rokām, bet gan ar ūdens spiediena strūklu iedarbojas uz cilvēka ķermeni. Šī masāža ir daudz spēcīgāka par jebkuru roku masāžu, turklāt ārstnieciskais efekts tiek iegūst arī no paša ūdens iedarbības. Ja kādam šī iedarbība šķiet pārlieku stipra, ūdens strūklas intensitāti var regulēt. Procedūrai ir ļoti daudzpusīga – gan ar ārstniecisku, gan relaksējošu iedarbību.
Visbiežāk ieteicams izmantot mugurkaula spondilozes, balsta – kustību aparāta, locītavu saslimšanu un sporta traumu gadījumos. Tas ir arī efektīvs veids kā mazināt stresa radītās sekas un psihoemocionālo pārslodzi, novērst hronisku nogurumu, izdegšanas sindromu, neirozi, depresiju, veģetatīvo distoniju, perifērās un centrālās nervu sistēmas slimības. Tā nomierina nervu sistēmu un normalizē miegu. Hidromasāža lieliski palīdz vielmaiņas traucējumu, aptaukošanās, celulīta, sirds – asinsvadu un iekšķīgo orgānu slimību gadījumos, mazina muskuļu sasprindzinājumu, uzlabo ādas apasiņošanu un muskuļu tonusu, sekmē audu barošanos, samazina arteriālo asinsspiedienu, pozitīvi ietekmē limfātisko sistēmu un limfas cirkulāciju, palīdz izvadīt šlakvielas, normalizē iekšējo orgānu darbību, samazinot sāpes un spazmas, uzlabo sekrēcijas funkcijas, veicina sviedru un tauku dziedzeru darbību, stimulē asinsrades sistēmu, paaugstina hemoglobīna un eritrocītu līmeni, kā arī mīkstina rētaudus pēc operācijām un mīksto audu traumām.
Vienas procedūras maksa ir 15 EUR.
Pierakstīties uz hidromasāžu var, zvanot SIA «Ogres rajona slimnīca» pa tālruni +371 20388403, vai personīgi vēršoties Rehabilitācijas nodaļas reģistratūrā

14.decembrī SIA «Ogres rajona slimnīca» notika gada pārskata pasākums, kurā tika apkopoti gada rezultāti un sumināti labākie darbinieki – ārsti, māsiņas, pansionātā un saimnieciskajā dienestā strādājošie. Pēc iedzīvotāju atsauksmēm tika noteikta arī labākā nodaļa un pasniegta balva par mūža ieguldījumu medicīnā.

SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs informē, ka par Gada ārstu stacionārā atzīta Evita Līva, bet par Gada ārstu ambulatorajā sektorā – Ieva Gediņa.

«Daktere Līva atgriezusies darbā no pēcdzemdību atvaļinājuma un sekmīgi iesaistījusies slimnīcas darbā. Viņai uzticēti slimnīcas galvenā ārsta pienākumi, kurus Evita pilda, strādājot uz pusslodzi un pamazām pārņemot pieredzi no dakteres Regīnas Neilandes. Galvenajam ārstam ir jābūt ļoti zinošam. E.Līva seko līdzi visai medicīniskajai dokumentācijai, smagāko slimnieku ārstniecības procesam, faktiski kontrolē visu medicīnas iestādes ārstniecisko procesu norisi.

Savukārt otolaringologs Ieva Gediņa, kura atzīta par labāko ārstu ambulatorajā sektorā, šogad pieņēmusi visvairāk ambulatoro pacientu. Otolaringologa kabinets ir aprīkots ar vismūsdienīgākajām tehnoloģijām, bet tehnoloģijas vien bez ārsta nedarbojas. Man ir patiess gandarījums, ka esam ieguldījuši līdzekļus slimnīcas attīstībā un ir arī rezultāts,» saka D.Širovs.

Par gada medmāsu atzīta Irina Djubina. Viņa ir vecākā māsa Ķirurģijas nodaļā, kur strādā jau vairākus gadus. Valdes priekšsēdētājs atzīst, ka Irinas vadībā gan nodaļas māsu, gan māsu palīgu darbs ir ievērojami uzlabojies.

Savukārt par gada radiologu atzīta Sintija Zirnīte, kura ir Radioloģijas nodaļas vadītāja. «Ogres slimnīcā ir ļoti plaša staru diagnostikas nodaļa, kur tiek strādāts ar augstākajām tehnoloģijām. Tajā ietilpst magnētiskā rezonanse, kuru diemžēl valsts mums joprojām nezināmu iemeslu dēļ neatmaksā un, labi zinot, ka šo pakalpojumu iespējams nodrošināt tuvāk mūsu iedzīvotāju dzīvesvietai, liek viņiem tomēr mērot ceļu uz Jelgavu, jo tur iedalītas mūsu kvotas. Daudzkārt esam vērsušies ar lūgumiem ļaut mūsu iedzīvotājiem šo pakalpojumu par kvotām saņemt Ogrē, bet šie lūgumu joprojām palikuši bez atbildes. Radioloģijas nodaļā ir arī 64 joslu daortomogrāfs, trīs rentgena aparāti, mammogrāfs, osteodensitometrs, un sonoskopi. Daktere Zirnīte pie mums pārnāca strādāt no medicīnas sabiedrības «ARS»un ir apliecinājusi sevi kā sekmīgu darbiniecei,» stāsta D.Širovs.

Gada administrācijas darbinieka titulu saņēma slimnīcas galvenā grāmatvede Anita Girgina, kura šeit strādā jau trīs gadus. Slimnīcas vadība ir apmierināta ar viņas darbu un kvalitatīvi sagatavotajiem gada pārskatiem. Atzinīgi novērtēts arī SIA «Ogres rajona slimnīca» paspārnē izveidotā pansionāta «Ogre» vadītājas Astrīdas Zīvertes – Upenieces darbs, bet par labāko Gada saimnieciskā dienesta darbinieku atzīts Māris Dzenis. D.Širovs uzsver, ka saimnieciskajam dienestam darba netrūkst, jo tā pārziņā ir gan plašās teritorijas uzturēšana ap slimnīcu, gan divu savu katlu māju un ēdnīcas darbības nodrošināšana. Savukārt par gada funkcionālo speciālistu atzīta Rehabilitācijas nodaļas fizioterapeite Inga Velde, kura veikusi vislielāko darba apjomu Rehabilitācijas nodaļā palīdzot daudziem pacientiem atveseļoties un vadot jauno vecāku skolā bērniņa aprūpes nodarbības.

Pamatojoties uz iedzīvotāju novērtējumu noteikta arī Gada labākā nodaļa un šogad tā ir Dzemdību – ginekoloģijas nodaļa, kura pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojusi savu darbību un aprūpes kvalitātei. Par to liecina gan slimnīcā saņemtās pateicības, gan pozitīvās atsauksmes no Māmiņu kluba un sociālajos tīklos.

Savukārt gada balvu par mūža ieguldījumu medicīnā saņēma daktere Regīna Neilande, kura, kā iepriekš minēts, šobrīd uz pusslodzi kopā ar dakteri E.Līvu veic Ogres slimnīcas galvenā ārsta pienākumus. «Daktere Neilande pirms tam vadīja Terapijas nodaļu un visu mūžu ir nostrādājusi kā ārste. Slimnīcas darbinieki ir savākuši parakstus un mēs vērsīsimies Ikšķiles novada pašvaldībā, kur ir dakteres Neilandes dzīvesvieta, ar ierosinājumu viņai piešķirt Ikšķiles goda pilsoņa titulu. Mūsuprāt, daktere Neilande to ir godam pelnījusi,» saka D.Širovs.

20.decembrī, SIA «Ogres rajona slimnīca» vadība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu, kā rezultātā slimnīca no ES struktūrfondiem saņems finansējumu 1 100 929 eiro apmērā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.

Atbalsta mērķis ir «Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru». Parakstītais līgums par Eiropas Savienības finansējuma piešķirts no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Fonda līdzekļiem.

Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 85% no attiecināmajām izmaksām, 9% ir valsts budžeta līdzfinansējums un 6% SIA „Ogres rajona slimnīca” līdzfinansējums.

«SIA «Ogres rajona slimnīca» piešķirtais finansējums tiks investēts slimnieku ārstēšanā izmantojamās tehnoloģijās, kas nodrošina kvalitatīvāku neatliekamās palīdzības sniegšanu pacientiem.

Kopš 2017.gada SIA «Ogres rajona slimnīca» iegādāta jauna ehokardiogrāfijas iekārta, kas nepieciešama sirds un asinsvadu slimību diagnostikā. Iegādāts arī universāls endoskopiskās iekārtas komplekts, divas mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, viena no kurām izmantojama jaundzimušajiem. Iegādāts arī jaundzimušo inkubators un reanimācijas galds. Tāpat slimnīcai ļoti svarīgs aparāts – autoklāvs, kas nodrošina kvalitatīvu instrumentu, tekstila un medicīnas aprīkojuma sterilizāciju. Iegādāta arī jauna datortomogrāfijas un divas digitālās ultrasonogrāfijas iekārtas, viena no kurām ir ar krāsu doplera iespējām un to izmanto, lai nodrošinātu augstākas izšķirtspējas 3D augļa skrīninga, ginekoloģisko un krūšu izmeklējumos, kā arī onkoloģisko slimību gadījumos.