Jaunumi

Epidurālā anestēzija ļauj bērniņu sagaidīt ar smaidu, nevis sāpēm

Mazuļa ienākšana ir laimīgs un gaidīts notikums jebkurā ģimenē, taču nereti topošās māmiņas, tuvojoties dzemdību brīdim, izjūt bažas – kādai ir negatīva iepriekšējā pieredze, cita no mammas vai vecmammas dzirdējusi par nepanesamajām sāpēm, laižot pasaulē mazuli. SIA «Ogres rajona slimnīca», tāpat kā daudzas citas mūsu valsts lielākās slimnīcas, piedāvā mūsdienīgu risinājumu – epidurālo anestēziju, kas palīdz dzemdību brīdī aizmirst par sāpēm, turklāt Ogres slimnīcā tas izmaksā uz pusi lētāk nekā citviet.
«Mēs dzīvojam laikmetā, kurā topošajām māmiņām nevajadzētu just sāpes! Visām sievietēm nevar dot vienu padomu, taču pirmajās dzemdībās iesaku izmantot dzemdību atsāpināšanu, lai sāpes nemazinātu prieku par bērniņa nākšanu pasaulē. Turklāt, pārmērīgas sāpes un stress var traucēt dzemdību darbību un tādējādi negatīvi ietekmēt mazuli,» saka SIA «Ogres rajona slimnīca» Anestezioloģijas un Intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Sigita Kalniņa.

Visefektīvākā dzemdību atsāpināšanas metode
Epidurālā anestēzija ir visefektīvākā dzemdību atsāpināšanas metode. S.Kalniņa skaidro, ka šajā gadījumā mugurkaula jostas daļā noteiktā līmenī starp skriemeļiem ievieto katetru, caur kuru dzemdību procesa gaitā ievada medikamentu, kas bloķē sāpju sajūtu, saglabājot regulāru dzemdību darbību. Epidurālā anestēzija iedarbojas jau ceturtajā, piektajā minūtē. Kontrakcijas kļūst īsākas un sāpes pamazām izzūd. «Sākoties dzemdībām, sieviete var izlemt, vai izmantot atsāpināšanu, vai atteikties no tās. Visbiežāk dzemdētāja izlemj turpināt dzemdības ar epidurālo atsāpināšanu pašā aktīvākajā dzemdību procesa brīdī, kad sāpes ir ļoti stipras. Ar epidurālās anestēzijas palīdzību var panākt arī ātrāku dzemdes kakliņa atvēršanos un tāpēc dažkārt izvairīties no ķeizargrieziena. Anestēzijas iedarbība ir atkarīga no medikamenta koncentrācijas, tā ievadīšanas laika un vietas. Lai neizjauktu dabīgo dzemdību ritmu, atsāpināšanu neuzsāk pirms laika. Ja ar vienu medikamentu devu nepietiek, nepieciešamības gadījumā medikamentu var ievadīt atkārtoti. Ja dzemdības nākas beigt ar ķeizargriezienu, caur to pašu katetru var ievadīt medikamentu augstākā koncentrācijā, lai panāktu operācijai nepieciešamu anestēzijas līmeni,» skaidro S.Kalniņa.

Epidurālo anestēziju Ogrē pielieto jau vairākus gadus
Anestezioloģijas un Intensīvās terapijas nodaļas vadītāja piebilst, ka ir gadījumi, kad epidurālo anestēziju ir jāveic medicīnisku indikāciju dēļ un tas notiek bez maksas, bet citos gadījumos topošās māmiņas šo pakalpojumu var brīvi izvēlēties par samaksu, kas Ogrē izmaksā uz pusi lētāk nekā citās slimnīcas un tie ir 140 eiro. Epidurālo anestēzija Ogres slimnīcā nav jaunums, to pielieto jau vairākus gadus un šī procedūra notiek anesteziologa, kā arī vecmātes un dzemdību speciālista stingrā uzraudzībā un vadībā. «Pirms epidurālās anestēzijas pielietošanas mēs izvērtējam katru konkrēto situāciju, izskaidrojam iespējamās blakus parādības un sajūtas, kas būs, bet no pieredzes varu teikt, ka epidurālajai anestēzijai nav nekādu paliekošu seku un jau aptuveni desmit minūtes pēc dzemdībām tš iedarbība izzūd,» saka S.Kalniņa.

Epidurālā anestēzija bērnam nekaitē
SIA «Ogres rajona slimnīca» Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vecmāte, ogrēniete, Gerda Černiškova, kura šajā jomā strādā jau aptuveni 20 gadus un paralēli strādā arī P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā, piebilst, ka pats galvenais – epidurālā anestēzija pilnīgi nekaitē bērnam. «Mūsdienās ļoti daudzas sievietes dzemdību brīdī izmanto epidurālo anestēziju. Mana attieksme pret to ir ļoti pozitīva. Sievietei nesāp un viņa bērniņu var laist pasaulē ar smaidu uz lūpām un, ja tās ir ģimenes dzemdības, tad arī topošajam tētim vai citiem tuviniekiem, kas piedalās dzemdībās, ir mazāk pārdzīvojumu un stresa. Ja ir atkārtotas dzemdības, no kurām pirmās bijušas bez epidurālās anestēzijas un otrās ar, tad jaunās māmiņas saka, ka tas ir kā diena pret nakti un pateicas mums par šo iespēju. Epidurālā anestēzija mūsu slimnīcā pieejama 24 stundas diennaktī,» saka G.Černiškva.

Ogrē var saņemt visu nepieciešamo dzemdību palīdzību
Dzemdību ginekoloģijas nodaļas vadītāja Iveta Bāliņa piebilst, ka sāpju slieksnis topošajām māmiņām ir ļoti dažāds. Ir tādas, kurām nevajag epidurālo anestēziju, bet ir sievietes, kuras pēc smagām un sāpīgām dzemdībām baidās laist pasaulē otru mazuli. «Domāju, ka epidurālā anestēzija ir ļoti labs risinājums un, iespējams, pēc tās daudzas sievietes būs gatavas bez bažām dzemdēt arī otro, trešo, vai pat ceturto mazuli. Aicinu jaunās māmiņas izvērtēt šo iespēju un nedoties no Ogres un kaimiņu novadiem dzemdēt uz Rīgu, vai Siguldu, bet to darīt tuvāk mājām, Ogrē, jo arī šeit mēs varam nodrošināt visu nepieciešamo visaugstākajā, mūsdienu prasībām atbilstošā līmenī, varbūt pat vēl labāk un lētāk nekā citviet. Būtiski arī tas, ka Ogres slimnīcā neveidojas «konveijers», mēs katrai dzemdētājai varam veltīt individuālu attieksmi un uzmanību, bet pēc dzemdībām māmiņas, mazuļi un arī laimīgie tēvi var atpūsties komfortablās ģimenes palātās,» saka I.Bāliņa.

Sakarā ar valstī izsludināto gripas epidēmiju kopš 15.01.2019 sestdienās un svētdienās no pulksten 9 līdz pulksten 21, ir pieejams dežūrārsts, kas apkalpo tieši ar gripu vai citām vīrusa infekcijas slimībām saslimušos. Par apmeklējumu jāmaksā pacienta iemaksa 4,27EUR.
Gripas klīniskās saslimšanas pazīmes – augsta temperatūra – 38 un vairāk grādu, kaulu laušana, muskuļu sāpes, acu ābolu sāpes, galvas sāpes, aizlikts deguns, bez iesnām, vēlāk arī kakla sāpes.
Lai izvairītos no gripas izplatības, jāievēro vispārzināmie profilakses pasākumi – nevajadzētu uzturēties publiskās vietās, kur ir liela cilvēku drūzma, jāvēdina telpas, regulāri jāmazgā rokas un var lietot kādu no profilaktiskajiem medikamentiem.

Otorinolaringologs Aija Emsiņa uzsāk slimnīcā ausu, deguna un kakla operācijas pieaugušajiem un bērniem

Otorinolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārste Aija Emsiņa SIA «Ogres rajona slimnīca» strādā kopš šā gada aprīļa un pagaidām gan lielos, gan mazos pacientus pieņem reizi nedēļā – pirmdienās, turklāt, lielākoties ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Tuvākajā nākotnē plānots aprīkot operāciju zāli, lai daktere Ogres slimnīcā varētu veikt arī otorinolaringologa jomā esošās operācijas, kas līdz šim Ogrē nebija pieejamas, tādējādi aiztaupot pacientiem braucienu uz citu medicīnas iestādi.

«Plānots, ka mana darba slodze Ogres slimnīcā varētu palielināties līdz divām – trim reizēm nedēļā. Šobrīd notiek operācijas zāles komplektēšana, lai Ogrē varētu notikt arī ausu, kakla un deguna operācijas. Slimnīcas vadība ir atsaucīga un solījusi sagādāt nepieciešamo aprīkojumu un instrumentus, jo šīs operācijas ir specifiskas, operāciju lauki grūti pieejami un, lai tās varētu kvalitatīvi veikt uz vietas, nepieciešama atbilstoši iekārtota operāciju zāle. Ķirurģija vēl ir attīstības stadijā, taču plānots, ka tā būs pieejama par tā sauktajām kvotām un pacientam vairs nebūs jābrauc uz Rīgu veikt šādas operācijas, to varēs izdarīt uz vietas. Šobrīd ir tendence valsts apmaksāto ķirurģijas slodzi vairāk virzīt arī uz reģioniem, lai tādējādi mazinātos rindas pēc šiem pakalpojumiem, jo nereti uz operāciju galvaspilsētā rindā nāks gaidīt trīs mēnešus vai pat pusgadu. Ja operācijas notiek reģionos, arī pacientiem vieglāk saplānot savu laiku, jo jārēķinās arī ar pēcoperācijas periodu. Jo mazākas rindas, jo to vieglāk izdarīt. Protams, būs arī maksas pakalpojumi, atkarībā no tā, cik ātrā laikā nepieciešams veikt konkrēto operāciju,» skaidro A.Emsiņa.
Ogrē jaunajiem ārstiem labvēlīga darba vide
Šobrīd ārste strādā arī A/S «Veselības centru apvienībās» poliklīnikā Pļavniekos un Rīgas Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā kā dežūrējošais otolaringologs. Beigusi Latvijas Universitātes medicīnas fakultāti, kur studējusi arī rezidentūrā otolaringoloģijā un ir perējošais ārsts, kas veic gan, piemēram, degunu starpsienas funkcionālo ķirurģiju, gan arī akūtas ķirurģiskas operācijas. Tāpat daktere bērnu ķirurģijā veic aizdegunes mandeļu, ausu, deguna, kakla, balsenes un citas operācijas. «Saņēmu piedāvājumu strādāt Ogrē un, jāteic, man te ļoti patīk. Ja salīdzina ar ar Rīgu, gan cilvēki te ir daudz mierīgāki, atvērtāki, gan pati vide apkārt klusāka, saudzīgāka. Man te patīk un sanāk arī salīdzinoši izdevīgi braukt no mājām – dzīvoju Stopiņu novada Sauriešos – viens garš apvedceļš un esmu klāt tik pat ātri, kā līdz Rīgai. Es ar ļoti ielu optimismu raugos uz to kā attīstās Ogre un ar lielu prieku braucu uz šejieni, salīdzinot ar citām darba vietām, jo, kā jau minēju, šeit ir ļoti labvēlīga darba atmosfēra. Laiks rādīs, bet ģimenē apsveram domu, ka Ogres novadu varētu nākotnē izvēlēties kā savu dzīvesvietu,» smaidot saka daktere.
Jau kopš bērnības vēlējās kļūt par ārstu

Jautāta, kāpēc izvēlējusies studēt medicīnu, Aija saka, ka viņas ģimenē nav neviena ārsta – ir tikai skolotāji un kokrūpniecības inženieri, bet māsa ir aviācijas inženieris. «Nezinu, kāpēc, bet es jau kopš bērnības zināju, ka būšu daktere. Jau pamatskolā mērķtiecīgi mainīju mācību iestādes, lai vēlāk varētu studēt medicīnu.
No Rīgas mūzikas internātvidusskolas pārgāju mācīties uz Ziemeļvalstu ģimnāziju un pēc tam uz Āgenskalna valsts ģimnāziju, kur bija ķīmijas – bioloģijas novirziena klase. Kad vel mācījos skolā, sanāca tā, ka man bija iespēja neformālā atmosfērā aprunāties ar pieredzējušu deguna, kakla un ausu ārstu Ivo Tēraudu. Viņš piedāvāja vasaras brīvlaikā pastrādāt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā – šādu iespēju skolēniem nodrošināja pašvaldība. Tā es nonācu Otorinolaringoloģijas nodaļas operāciju zālē un redzot visu, kas tur notiek, man šis darbs ļoti iepatikās. Patika atmosfēra, dakteri, kas tur strādāja no rīta līdz vakaram, patika darbs ar bērniem. Es, protams, biju mazais gariņš kas tīra, slauka un vāc instrumentus, bet, kad iestājos Medicīnas fakultātē, šis vasaras darbs tik ļoti bija iespaidoji, ka zināju – diplomdarbu ārsta grāda iegūšanā rakstīšu tiešo otorinolaringoloģijā. Šajā specialitātē man patīk tas, ka šis ausu, kakla un deguna ārstam ir iespēja gan veikt terapeitisko darbu, gan operēt,» stāsta A.Emsiņa.
Arī iesnas ir jāārstē
Daktere teic, ka rudens periodā aktuālākās problēmas, ar kādām pacienti vēršas pie speciālista, ir ieilgušas iesnas, apgrūtināta elpošana, kas ļoti raksturīgas tieši mūsu platuma grādiem. «Mazākiem bērniem līdz sešu gadu vecumam tās biežāk ir vidusauss problēmas, kas nāk komplektā ar apgrūtinātu elpošanu caur degunu, jo anatomiski tas viss ir saistīts. Pusaudžu gados tā visbiežāk ir angīnas, kas atkārtojās, jo pusaudži ir grupa, kas pie ārsta vēršas tikai tad, kad slimība saasinājusies, jau ir ielaista. Savukārt pieaugušajiem ļoti izplatīti ir hroniski faringīti, kuru cēlonis bieži vien ir kuņģa pataloģija. Parasti pacienti par to neaizdomājas un bieži vien otorinolaringologam nākas ieteikt preparātus kuņģa skābes mazināšanai, kā arī diētu. Kuņģa problēmu pamatā ir stress un saspringtie darba grafiki, neregulāras ēdienreizes, ēdiena kvalitāte. Rudens pusē saasinās arī alerģijas pret putekļu ērci. Kad mājās sāks stiprāk kurināt, cilvēki gados aizvien biežāk pie ārsta vēršas ar vazomotorām jeb ūdeņainām iesnām. Ja telpā ir sauss gaiss, elpot kļūst daudz grūtāk, aizkalst mute un no rīta pamostoties ir sūdzības par klepu, iesnām, kas dienas gaitā pazūd. Protams, var iegādāties dažādus preparātus aptiekā, tomēr es ieteiktu atnākt pie ārsta speciālista, jo tas, ka, piemēram, iesnas var neārstēt, ka tās pašas pāries, ir nepamatots mīts. Cilvēks izmēģina visus aptiekā pieejamos medikamentus šīs saslimšanas ārstēšanai un dažkārt ar iesnām mokās pat gadiem, līdz beidzot atnāk pie speciālista. Dažkārt alerģiju izraisījušas zāles, ko viņi lietojuši, bet bez šīm zālēm cilvēks nevar paelpot un nonāk tādā kā apburtā lokā. Katram ir savas anatomiskās īpatnības un ārsts speciālists vislabāk varēs ieteikt, ko lietot – kādus pilienus, aerosolus, tabletes vai skalošanu. Tas ir ļoti individuāli un diezin vai to varēs ieteikt aptiekā, cilvēku neizmeklējot. Nereti bērniem ir problēmas ar aizdegunes mandeli, bet vecāki neved mazuli pie ārsta, jo baidās, ka tiks piedāvāta operācija vai intronazāie steroīdi, kas palīdz mazināt tūsku. Šādos brīžos jāizvērtē, cik ļoti šī saslimšana bērniņam traucē dzīvot, vai viņš slikti guļ, elpo tikai caur muti, vai bērnam nav hronisks nogurums utt. Nereti operācija ir vienīgais veids kā uzlabot bērniņa dzīves kvalitāti, jo minētās pazīmes pašas no sevis nepāries un veidojas mazs īgņa, kurš nav izgulējies, nonāk pat līdz tam, ka deformējas sakodiens, ja aizdegunes mandele neuzsūcas, kā tam būtu jānotiek sešu – septiņu gadu vecumā. Tad rodas mazs, īgns skolnieciņš, kuram grūti koncentrēties mācībām. Arī man pašai ir bērni – dēliņš, kuram ir pieci gadi un meitiņa, kurai trīs, tāpēc labi zinu tās problēmas, ar kādām nākas saskarties vecākiem,» saka A.Emsiņa.
Dakterim ir svarīgi zināt, vai ārstēšana bijusi sekmīha
Vaicāta, kas darbā sniedz vislielāko gandarījumi, ārste atzīst, ka tie ir pacienti, kuri atnāk uz kontroli un pasaka, ka viņiem viss ir kārtībā. «Tādu ir salīdzinoši maz, jo tiklīdz cilvēkam ir labāk, viņš pie ārsta vairs nenāk, bet man kā speciālistam ir svarīgi zināt, vai ārstēšana bijusi veiksmīga. Ar tiem, kuri tomēr atnāk uz atkārtoto konsultāciju un jūtas krietni labāk, pārrunājam profilaktiskus jautājumus, kas ir svarīga, lai neslimotu. Ja pēc tam šo cilvēku vairs ilgi neredzu, man ir prieks, jo zinu – ārstēšana bijusi sekmīga,» smaidot saka otorinolaringoloģe Aija Emsiņa, pie kuras uz konsultāciju var pierakstīties, zvanot Ogres slimnīcas Ambulatorās nodaļas reģistratūrai pa tālruni: 223 07 203.

JAUNUMS – hidro jeb zemūdens masāža

Kopš trešdienas, 12.decembra, SIA «Ogres rajona slimnīca» Rehabilitācijas nodaļā pieejams jauns pakalpojums – hidro jeb zemūdens masāža, kas ir daudz spēcīgāka par ierasto roku masāžu, turklāt ārstniecisko efektu klients iegūst arī no paša ūdens. Šo pakalpojumu nodrošina fizikālās terapijas māsiņa– Maija Liepa un Gaļina Gita Sirmā.
Zemūdens masāža notiek pēc vispārējiem klasiskās masāžas principiem, vienīgi šajā gadījumā speciālists nevis ar savām rokām, bet gan ar ūdens spiediena strūklu iedarbojas uz cilvēka ķermeni. Šī masāža ir daudz spēcīgāka par jebkuru roku masāžu, turklāt ārstnieciskais efekts tiek iegūst arī no paša ūdens iedarbības. Ja kādam šī iedarbība šķiet pārlieku stipra, ūdens strūklas intensitāti var regulēt. Procedūrai ir ļoti daudzpusīga – gan ar ārstniecisku, gan relaksējošu iedarbību.
Visbiežāk ieteicams izmantot mugurkaula spondilozes, balsta – kustību aparāta, locītavu saslimšanu un sporta traumu gadījumos. Tas ir arī efektīvs veids kā mazināt stresa radītās sekas un psihoemocionālo pārslodzi, novērst hronisku nogurumu, izdegšanas sindromu, neirozi, depresiju, veģetatīvo distoniju, perifērās un centrālās nervu sistēmas slimības. Tā nomierina nervu sistēmu un normalizē miegu. Hidromasāža lieliski palīdz vielmaiņas traucējumu, aptaukošanās, celulīta, sirds – asinsvadu un iekšķīgo orgānu slimību gadījumos, mazina muskuļu sasprindzinājumu, uzlabo ādas apasiņošanu un muskuļu tonusu, sekmē audu barošanos, samazina arteriālo asinsspiedienu, pozitīvi ietekmē limfātisko sistēmu un limfas cirkulāciju, palīdz izvadīt šlakvielas, normalizē iekšējo orgānu darbību, samazinot sāpes un spazmas, uzlabo sekrēcijas funkcijas, veicina sviedru un tauku dziedzeru darbību, stimulē asinsrades sistēmu, paaugstina hemoglobīna un eritrocītu līmeni, kā arī mīkstina rētaudus pēc operācijām un mīksto audu traumām.
Vienas procedūras maksa ir 15 EUR.
Pierakstīties uz hidromasāžu var, zvanot SIA «Ogres rajona slimnīca» pa tālruni +371 20388403, vai personīgi vēršoties Rehabilitācijas nodaļas reģistratūrā